Nortangeras abatija, Džeina Ostina

nortangeras abatija“Nortangeras abatija” kaut arī tika sarakstīta vēl pirms pārējiem slavenajiem rakstnieces romāniem, tika publicēta tikai pēc autores nāves.
Man pašai šķiet pat mazliet dīvaini, ka šis ir tikai otrais Ostinas darbs, ko lasu, jo tie taču šķiet tik pazīstami, pateicoties daudzajām visnotaļ veiksmīgajām ekranizācijām, taču kaut kā līdz šim ir sanācis, ka tieši Ostinas grāmatas man ir paslīdējušas garām, lai gan viņas daiļrade šķiet tik zināma.

“Nortangeras abatijas” galvenā varone ir vienkārša angļu mācītāja meita Ketrina Morlenda, kura, pateicoties vecāku draugu labvēlībai, gūst iespēju dažas nedēļas pavadīt Bātā, kur tajā laikā pulcējas apkārtnes sabiedrības zieds un jaunas meitenes tiek prezentētas ballēs ar cerību iekarot kāda (vēlams labi nodrošināta) pielūdzēja sirdi, lai varētu veiksmīgi apprecēties un tādejādi nokārtot savu nākotni. Ketrīna ir naiva, taču sirsnīga meitene un ātri iegūst jaunus draugus, kuri gan vēlāk izrādās ne tik jauki un patiesi kā pati varone. Protams, ka šajās nedēļās Ketrīna, kā jau pienākas kārtīgai 17 gadus vecai meitenei, pamanās arī iemīlēties un uzreiz arī sadraudzēties ar savu romantisko jūtu objekta jaunāko māsu, kā rezultātā mūsu galvenā varone tiek ielūgta paciemoties dažas nedēļas Henrija un viņa māsas Eleonoras īpašumā, kas izrādās noslēpumainā Nortangeras abatija. Ketrīna ir aizrāvusies ar tā laika populāro gotisko šausmu romānu lasīšanu, tādēļ abatija viņai šķiet dažādu baisu noslēpumu pilna, kas gan ātri vien izrādās tikai un vienīgi naivas meitenes spilgtās fantāzijas auglis.

Grāmata ir jauka, viegla un uzjautrinoša, taču caurstrāvota ar Ostinas smalko ironiju par tā laika tikumiem un attieksmi pret sieviešu tiesībām (vai drīzāk to trūkumu).
Man ļoti patika Dagnijas Dreikas tulkojums. Pirms kāda laika kaut kur plašajās interneta ārēs biju uzdūrusies kādai tulkotāju (vai “wanna be” tulkotāju, kas to lai zin…) diskusijai, kur tika kritizēti Dreikas tulkojumi, sakot, ka ne vienmēr literāti ir labi tulkotāji, jo viņiem trūkst cieņas pret oriģinālu un viņi nevar atturēties radīt būtībā paši savu daiļdarbu. Lai nu kā tur būtu, šo grāmatu es oriģinālā neesmu lasījusi, taču, manuprāt, valoda bija perfekti plūstoša, nesamākslota un tik precīzi iemiesoja sevī Ostinas valodas garu, ka grūti iedomāties vai kāds to varētu latviskot vēl labāk. Paldies tulkotājai!

About Grāmatu tārps

pavasarazieds@yahoo.co.uk
Šis ieraksts tika publicēts 4 zvaigznes, Latviski ar birkām , , , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Nortangeras abatija, Džeina Ostina

  1. Atpakaļ ziņojums: Northanger Abbey; Val McDermid | Grāmatu tārps

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s