Belle Epoque; Elizabeth Ross

belle epoqueMani ieinteresēja apraksts kādā ārzemju blogā (vairs jau neatceros, kurā tieši), ka autore esot smēlusies iedvesmu Emīla Zolā stāstā, kur aprakstīta kāda visnotaļ interesanta aģentūra Parīzē, 19.gs.vidū – šajā aģentūrā augstākās sabiedrības dāmas varējušas izīrēt sev neizteiksmīga paskata pavadones, sauktas par “repoussoir“, lai uz to fona izceltu pašas savu skaistumu.

Tātad stāsts ir par Parīzi 1888.gadā – gaisā virmo pārmaiņas, sievietes vēlas iegūt izglītību, sabiedrība karsti diskutē par pretrunīgo Eifeļa torņa projektu, aristokrātija joprojām dzīvo savā pasaulē, kur valda aprēķins, skaistums un liekulība.
Septiņpadsmitgadīgā Moda ierodas Parīzē no kādas Francijas provinces, kur aizbēgusi no uzspiestām laulībām ar vietējo miesnieku. Diemžēl galvaspilsēta nabadzīgu provinces meiteni nesagaida ar atplestām rokām un Moda, cīnoties ar trūkumu un smagu, un nepateicīgu darbu veļas mazgātavā, nokļūst Mesjē Durando aģentūrā, kas piedāvā “repoussoir” pakalpojumus bagātām dāmām. Sākumā Modu pati aģentūras pazemojošā ideja satriec tik ļoti, ka viņa aizmūk un mēģina pelnīt iztiku, jau minētajā, veļas mazgātavā. Tomēr pamazām salīdzinoši labi apmaksātais darbs kā necilajai pavadonei šķiet arvien vilinošāks, jo tas vismaz nav fiziski smags, bet no pazemojumiem arī veļas mazgātavā viņa nav pasargāta.

Moda ātri vien aģentūrā tiek pie pirmā (un vienīgā) pasūtījuma, kur, kāda bagāta grāfiene, viņu nolīgst savas meitas Izabellas pavadones lomā. Modai ir jāpavada Izabella uz visām sezonas ballēm, lai labāk izceltu Izabellas skaistumu uz sava necilā fona, turklāt grāfienei ir arī visnotaļ konkrēti plāni par meitas laulībām, kurus Modai jāpalīdz realizēt. Parasti aģentūras klienti paši izvēlas savu necilo pavadoni, taču šajā gadījumā grāfiene to ir izdarījusi slepus no Izabellas un arī Moda nedrīkst atklāt meitenei, ka patiesībā ir mātes nolīgta pavadone par naudu, nevis vienkārši viņas draudzene.

Pamazām Moda tiek ierauta Parīzes augstāko aprindu intrigās, sadraudzējas ar Izabellu, un arvien vairāk sāk izbaudīt “jauno” dzīvi, brīžiem aizmirstot, ka praktiski nekas no tā visa nav īsts. Modas patiesās simpātijas pret Izabellu (kura izrādās ārkārtīgi gudra meitene, turklāt ar sapni studēt augstskolā, nevis izdevīgi apprecēties) viņā rada arvien lielāku dilemmu par to kā lai turpina savu slepeno misiju (i.e., panākt, lai Izabella pēc iespējas ātrāk salaulājas ar viņas mātes izvēlētu līgavaini).
Paralēli risinās attiecības ar pārējām meitenēm aģentūrā un arvien vairāk atklājas, cik pazemojoša un pašapziņu graujoša ir šo neglīto pavadoņu darba būtība.

Kopumā man patika. Nekas izcils, taču lasīt var.
Diezgan viegli lasās (kā jau kaut kas pa vidu starp young adult un chick lit), tomēr ideja ir oriģināla, līdz ar to nodrošina intrigu un vēlmi lasīt tālāk. Turklāt man patika paralēlais fons attēlojot sabiedrības pārmaiņas 19.gs.beigās – Eifeļa tornis un pretrunīgā attieksme pret to, sieviešu pašnoteikšanās tiesības, pirmās sievietes – studentes utt. Ja nebūtu šī visa, tad būtībā nekāda jēga no grāmatas nebūtu.

Attēls ņemts šeit.

About Grāmatu tārps

pavasarazieds@yahoo.co.uk
Šis ieraksts tika publicēts 3 zvaigznes, Angliski ar birkām , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Belle Epoque; Elizabeth Ross

  1. msmarii saka:

    Arī biju grāmatu pamanījusi tās idejas dēļ. Jāliek vien lasāmajā sarakstā.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s