De skandalösa; Simona Ahrnstedt

de skandalosaTrešā zviedru rakstnieces Simonas Ārnstedes grāmata par Vadenstienas pili (romāni nav savā starpā sižetiski saistīti, turklāt katra darbība risinās citā gadsimtā). Šī esot noslēdzošā triloģijas daļa, pirmā jau ir izdota arī Latvijā ar nosaukumu “Nepakļāvīgā” un izskatās, ka tūlīt klajā nāks arī otrā grāmata latviešu tulkojumā.

Sižets, protams, ir banāls līdz pēdējam – grāfs Gabriels Gripklo ir siržu lauzējs, kuram patīk sievietes, taču nepatīk saistības. Magdalēna Svērda ir labi izglītota, taču nabadzīga vecmeita. Lai neciestu badu, viņa piekrīt būt par pavadoni kādai augstdzimušai jaunavai uz laiku, ko tā pavadīs grāfa pilī Vadenstienā, kur svinības organizē grāfa māte, vēloties beidzot izprecināt savu dēlu. Protams, ka Gabrielam tas nemaz nepatīk un viņš noslēdz kādu slepenu vienošanos. Trīsreiz varat minēt ar ko grāmata beidzas:) Principā visu laiku viņi vairāk vai mazāk ņemas pa pili, necieš viens otru, tad nodarbojas ar seksu un beigās iemīlas tā, ka līdz kliņķim. Ir arī dažas paralēlās līnijas, bet tās ir tik niecīgas, ka nav vērts pat iedziļināties (nu, izņemot to, ka man par pārsteigumu, tur bija iekļauta arī sieviešu savstarpējā mīlestība – kāpēc tas bija vajadzīgs, es tā arī nesapratu, bet nu laikam, lai izpatiktu visām gaumēm).

Nav jau īsti daudz ko teikt, es grāmatu izlasīju jau pasen, uzreiz kā tā iznāca, bet katrā ziņā man šķita, ka šī ir visvājākā no triloģijas. Ja būtu jāizvēlas, vislabāk man laikam patika otrā, tur vismaz bija arī interesants vēsturiskais fons, dažādas detaļas. Šī pēdējā grāmata radīja ļoti sasteigtu iespaidu un nekādu pievienoto vērtību nepiedāvāja.

Taču visa šī sakarā es vairāk domāju par vienu citu lietu – cik ļoti mūsdienās ir mainījušās rakstnieku attiecības ar lasītājiem, pateicoties visvarenajam internetam. Es regulāri lasu Simonas Ārnstedes blogu (to es sāku darīt vairāk savas zviedru valodas uzturēšanai, taču pamazām tas ir ierindojies manā ikdienas lasāmo blogu sarakstā), un līdz ar to, protams, esmu informēta gan par viņas ikdienas gaitām, gan par veiksmēm un neveiksmēm saistībā ar jaunās grāmatas tapšanu. Vēl jo vairāk, kas man šķiet interesanti – viņa vada arīdzan kursus topošajiem rakstiem un arī savā blogā daudz un dikti apspriež romānu (romance žanra gan, bet, droši vien daudz kas no tā attiecināms vispār uz rakstniecību kā tādu) radīšanas metodes, pašdisciplīnu, grāmatas tapšanas stadijas utt. Diezgan interesanti.
Un arī labs mārketings – citādāk es diez vai būtu izlasījusi šo grāmatu, taču tā kā biju sekojusi līdzi tās tapšanai, tikko tā bija pieejama zviedru internet grāmatnīcā, es to iegādājos. Un visticamāk nopirkšu arī nākamo, kas plānota 2014.gadā, lai gan, kā jau teicu, man šī pēdējā grāmata šķita samērā vāja.
Vai tas, ka rakstnieks veido personisko saiti ar lasītāju ir tikai mārketings (veiksmīgs, taču, manuprāt, mazskaitlīgs ieguvums) vai arī tas liecina par lasītāju – rakstnieku attiecību paradigmas maiņu? Par šādām lietām, lūk, es prātoju tumšos rudens vakaros.

Attēls ņemts šeit.

About Grāmatu tārps

pavasarazieds@yahoo.co.uk
Šis ieraksts tika publicēts 2 zvaigznes, Zviedriski ar birkām , , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s