Longbourn; Jo Baker

longbournŠis romāns tika reklamēts kā grāmata, kur Downton Abbey satiek Pride & Prejudice.
Ņemot vērā, ka es esmu ne tikai liela Downton Abbey cienītāja, bet arīdzan Ostinas daiļrade man ir sirdij ļoti tuva, šis bija “must read” (turklāt atsauksmes bija iedvesmojošas).
Papētot internetā pieejamos izdevumus, ieraudzīju, ka ar cietajiem vākiem ir pieejams brīnišķīgs eksemplārs, kura vāks veidots pēc Liotāra slavenās Šokolādes meitenes. “Šokolādes meitene” laikam ir pirmais mākslas darbs, kurš mani bērnībā uzrunāja dziļi un pamatīgi. Es reprodukcijā varēju raudzīties ilgi jo ilgi, prātā izveidojot veselu stāstu par šo meiteni. Man šķiet es vēl negāju skolā, kad mums pie sienas bija noplēšamais kalendārs ar šīs Šokolādes meitenes vāku (vai kā sauc to lapu, aiz kuras piesprauž kalendāru?:) Un tad rauj nost apakšējās lapas). Es koridorā varēju stundām stāvēt pretī šim kalendāram un raudzīties meitenē, apcerot, kas viņa ir, kam viņa nes šo paplāti, kā viņa jūtas, ko viņa domā utt. Respektīvi, šī bija pirmā gleznas reprodukcija, kas mani uzrunāja tieši un personīgi:)
Nu tātad bija skaidrs, ka man vajag tieši šo grāmatas eksemplāru, ko es arīdzan drīzumā saņēmu savā pasta nodaļā un tad visu laiku apmīļojot lasīju. Lai vai cik daudz es nelasītu elektroniski, tomēr ir baudījums, ko var gūt tikai no skaistām grāmatām.

Taču nu par pašu grāmatu. Visā pasaulē ir izplatīta un saprotama tendence iemīļotajiem literārajiem darbiem radīt turpinājumus, atvasinājumus un vēl visādus “prīkvelus un sīkvelus”. Lielākoties es līdz šim šāda tipa darbiem esmu metusi līkumu (izņemot Riplijas “Skārletu” pusaudža gados, jo “Vējiem līdzi” bija vienīgā grāmata, kuru es ne tikai pārlasīju n-tās reizes, bet pat spēju citēt no galvas). Taču, kad pagājušajā ziemā nejauši iegādājos detektīvromānu Death Comes to Pemberley, kura darbība norisinās 6 gadus pēc “Lepnums un aizspriedumi” beigām, izrādījās, ka arī šādi turpinājumi var būt diezgan veiksmīgi. Tā nu es ar vienu aci neuzkrītoši vēroju, kad atkal kas līdzīgs uzpeldēs manā redzeslokā.
Un uzpeldēja, turklāt sākumā nevis “Longbourn”, bet gan The Austen Project, kas ir iniciatīva, kur sešus Ostinas romānus mūsdienīgos seši slaveni rakstnieki. Respektīvi, balstoties uz oriģinālo darbu sarakstīs jaunu, modernu romānu. Pirmais šīs iniciatīvas darbs jau ir nācis klajā – Džoanna Trollopa ir sarakstījusi mūsdienu “Sense & Sensibility” (ņemot vērā labās atsauksmes, šis arī ir manā “must read” sarakstā). Nākamā būšot Nortangeras abatija. Nu lūk, un tieši Džoanna Trollopa kādā intervijā izteicās, ka viņa Ostinas cienītājiem iesaka izlasīt “Longbourn”.

Tātad romāna darbība norisinās Benetu mājās, taču galvenie grāmatas varoņi ir kalpotāji, ne saimnieki. Jā, notikumi ir saistīti ar “Pride & Prejudice”, taču pavisam no citādas perspektīvas, tie ir it kā fona spēlētāji. Šajā grāmatā galvenie varoņi ir saimniecības vadītāja Hila kundze ar vīru, kalpone Sāra, jauns kalpotāju skuķēns Pollija un sulainis Džeimss. Un tieši Sāras un Džeimsa attiecības ir tās, kur meklējama kāda romantika, Dārsijs un Elizabete tiek pieminēti tikai garāmejot. Protams, ka kalpotāji visu zin, kas notiek mājā, taču viņiem šie notikumi nozīmē pavisam ko citu – papildu slodzi, kad Bingliji un Dārsijs parādās pie redzesloka un ir jāapmeklē balle Netterfīldā, daudz darba, kad atbrauc Gārdineri, kuru mazākais bērns vēl ir autiņos, liekus satraukumus, kad, laikus nebrīdinot, ierodas misters Kolinss utt.

Kopumā grāmata ir ļoti labi uzrakstīta, to ir bauda lasīt lēnām, izgaršojot valodu, veiksmīgi izstrādātos tēlus un galu galā, detalizēti un aizraujoši attēloto vidi, kurā notiek darbība. Kalpotāju ikdienas apraksts un tas, cik ļoti atkarīgi no viņiem ir saimnieki, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šo grāmatu ir vērts lasīt.

Attēls ņemts šeit.

Advertisements

About Grāmatu tārps

pavasarazieds@yahoo.co.uk
Šis ieraksts tika publicēts 4 zvaigznes, Angliski ar birkām , , , , , , , , , , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s