The Luminaries; Eleanor Catton

luminariesIr tāds izteiciens “sapīties meistarībā”. Nu lūk, manuprāt, šis ir tieši tāds gadījums, kad autore ir gribējusi nu tik daudz visa kā salikt vienā grāmatā un sapiņķerēt kopā notikumu mudžekli vēl ar astroloģiju, planētām utt., ka rezultātā kaut kas līdz galam nav izdevies. Grāmatai trūkst dvēseles. Līdz ar to ir sanākusi samērā laba grāmata, tomēr nu nemaz ne izcila.

Acīmredzot Bukera prēmijas žūrija gan ir bijusi citās domās un tādēļ piešķīrusi 2013.gada Bukera prēmiju tieši šim romānam.

Stāsts ir par Jaunzēlandes zelta drudzi – 1866.gadā Valters Mūdijs ierodas Hokitikā veiksmes un bagātības meklējumos. Tā vietā viņš nejauši iztraucē slepenu 12 vīru sanāksmi, kura ir sasaukta, lai apspriestu pēdējā laika dīvainos notikumus salā. Pamazām atklājas, ka visi notikumi ir saistīti un tos lēnām šķetinot vaļā lasītājs uzzina par vairākiem noziegumiem laika gaitā un kas tos visus vieno. Stāsta līnijas lēkā no vienas uz otru un varbūt brīžiem ir grūtāk izsekot līdzi kaut kādām niansēm, taču visā visumā, ja piedomā, tad nekas traks nav.

Taču it kā nepietiktu ar jau tā pārsamežģītajām notikumu līnijām, tās vēl ir visas piesaistītas pie astroloģijas – cilvēki atbilst zodiaka zīmēm (vai saulei un mēnesim, kā galvenie mīlētāji), notikumi korelē ar astroloģisko ciklu un visas 12 nodaļas katra kļūst arvien īsāka tā simbolizējot mēness dilšanas ciklu (respektīvi, pirmā nodaļa ir bezdievīgi gara, savukārt pēdējās pavisam īsiņas).

Godīgi sakot, es droši vien pat pusi neuztvēru no tām astroloģijas lietām, taču visas stāsta līnijas tāpat sapratu, tikai par vienu nebiju līdz galam pārliecināta, taču pameklēju internetā diskusijas un sapratu, ka esmu gan pareizi sapratusi (tur diviem notikumiem vienīgais skaidrojums bija, ka saule un mēness ir saistīti, tādēļ notikums ar vienu varoni uzreiz korelē arī ar otru).
Manuprāt, bez visas tās astroloģijas piesaistes varēja pilnīgi mierīgi iztikt un tā vieta labāk koncentrēties uz skaidrāku notikumu līniju izstrādāšanu romānā, kā arī uz dzīvāku un spilgtāku tēlu radīšanu. Citādāk lasot tomēr nepameta sajūta, ka brīžiem notikumi ir aiz matiem pievilkti (nu laikam taču tās astroloģijas dēļ) un tēli ir pārāk plakani un neizstrādāti.

Protams, ka lasīt jau tāpat bija interesanti, jo gribas taču zināt, kas aiz visa tā slēpjas. Tomēr es lasīju priekš sevis diezgan ilgi – gandrīz 2 nedēļas, tāpēc, ka šī noteikti nebija no tām grāmatām, kuru paņemot rokās ar domu palasīt vien dažas lappuses pirms miega, atjēdzies, ka ir jau 3 naktī un puse grāmatas izlasīta. Nē, gluži otrādi šajā gadījumā – dažas lappuses izlasīju un man uznāca salds miegs.

Laikam latviski par šo grāmatu nav diez cik daudz atsauksmes, taču Asmo arī ir izlasījis un viņam šķiet tomēr patika labāk, kā man, lūk, viņa atsauksme🙂

Vērtējums: 3 no 5 zvaigznēm.

Attēls ņemts šeit.

Advertisements

About Grāmatu tārps

pavasarazieds@yahoo.co.uk
Šis ieraksts tika publicēts 3 zvaigznes, Angliski ar birkām , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to The Luminaries; Eleanor Catton

  1. Tiesa gan, šī grāmata ir no tādām, kas vai nu patīk vai nepatīk. Forši, ka uzrakstīju, ka nodaļas dilst līdz ar Mēnesi, tagad man ir atklāts vēl viens grāmatas noslēpums.

    • Jā, es gan pati arī nebiju to sapratusi, bet pēc izlasīšanas mazliet pagūglēju un palasīju diskusijas par grāmatu, lai pārliecinātos vai visu esmu sapratusi pareizi, tad tur arī šis fakts uzpeldēja.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s