Patiesība par Harija Kebēra lietu; Žoels Dikērs

kebera lietaVispirms sacēlusi mazu vētru starptautiskajā blogosfērā, nu “Patiesība par Harija Kebēra lietu” nokļuvusi arī Latvijā, kur, sākumā nedaudz uzjundījusi vietējo tvitera komūnu ar pārsteidzoši slavinošām atsauksmēm, tagad pamazām sāk apdzīvot latviešu valodā rakstošos grāmatu blogus. Blogeru atsauksmes, protams, nav tik viennozīmīgi pozitīvas kā sākotnējie sajūsmas spiedzieni tviterī, taču tā tam arī jābūt, jo nez vai ir pasaulē ir vajadzīga tāda grāmata, par kuru visi būtu vienprātīgā sajūsmā.

Šveiciešu autors ir sarakstījis varen biezu detektīvromānu, kur jauns, pirmos panākumus piedzīvojis, rakstnieks Markuss sastapies ar pilnīgu un absolūtu radošo krīzi dodas uz mazpilsētu pie sava skolotāja un mentora, nopelniem bagātā rakstnieka, Harija Kebēra pēc padoma kā tikt galā ar “baltās lapas sindromu”. Pēkšņi mazo pilsēteli satricina skandāls, ka ir atrasts pirms vairāk kā 30 gadiem pazudušās piecpadsmitgadīgās Nolas līķis un Harijs ir galvenais aizdomās turamais. Markuss nespēj noticēt, ka Harijs ko tādu būtu spējīgs izdarīt, tādēļ uzsāk izmeklēšanu uz savu roku.

Paralēli risinās vairākas stāsta līnijas gan pagātnē, gan mūsdienās.
Grāmata ir daudzslāņaina, jo risina ne tikai mīklu par Nolas nāvi, bet arī paralēli atklāj kā Harijs sarakstīja savu šedevru un ļauj ielūkoties aizkulisēs kā top Markusa otrā grāmata – par Harija Kebēra lietu.
Mazā pilsētele ir pilna ar noslēpumiem, kas pamazām tiek atšķetināti, jo daudziem iedzīvotājiem izrādās ir savs skelets skapī, tikmēr paralēli lasītājs var gūt ieskatu kā rakstniekam uzrakstīt labu un veiksmīgu grāmatu (kas nebūt vienmēr nav viens un tas pats).

Intrigu Dikērs ir savijis patiešām veiksmīgi, man nevienu brīdi nebija garlaicīgi un beigas arī izrādījās citādākas, nekā gaidīju.
Paralēli detektīvstāstam autors iepinis nedaudz pamācošus apcerējumus par to kā sarakstīt labu grāmatu (taču pamanījies noturēties līdzsvarā un paglābis lasītāju no pārāk apnicīgiem priekšlasījumiem ar veikliem demagoģijas iepinumiem), kas ļauj brīžiem atvilkt elpu no dzīšanās pakaļ slepkavam.

Valoda bija samērā laba, taču man bija daži iebildumi pret tulkojumu. Visu neatceros, jo nepierakstīju, vien dažviet bija neveikli pārnesumi uz latviešu valodu, bet tas, kas man ļoti iekrita acīs bija vārda “kampuss” lietojums. Nu kopš kura laika studentu pilsētiņu latviešu valodā sauc par kampusu??? Nu jā, un kāpēc jālieto vārds “reverends”, nevis, piemēram, mācītājs, garīdznieks vai draudzes gans es arī nesapratu.

Šī grāmata ir gudra izklaide, kas ideāli noderēs lietainām vasaras dienām (vai naktīm). Ir tik patīkami, kad lasītāju uzrunā bieza, sevī ievelkoša grāmata, kas mudināt mudina atlikt visus darbus un nodoties lasīšanai.

Vērtējums: 4 no 5 zvaigznēm.

Attēls no personīgā arhīva.

Advertisements

About Grāmatu tārps

pavasarazieds@yahoo.co.uk
Šis ieraksts tika publicēts 4 zvaigznes, Latviski ar birkām , , , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Patiesība par Harija Kebēra lietu; Žoels Dikērs

  1. Atpakaļ ziņojums: 2014.gada mēnešu pirmie teikumi | Grāmatu tārps

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s